Es zinu, ka bērnu salīdzināšana vispār kā tāda mammām ir aktuāla. Lai kā mēs šad tad liegtos un teiktu, ka mēs jau nesalīdzinām savu mazo ar citu bērniņiem, tomēr laiku pa laikam gadās it kā nejauši salīdzināt.

Man, patiesībā, tad, kad Artuss piedzima, bija nevis interese salīdzināt, kā viņš aug un attīstās pa mēnešiem, salīdzinot ar citiem bērniem, bet tieši – kā viņš aug un attīstās, salīdzinot ar savu tēti (tēti, jo mana mamma par manu attīstību, diemžēl, neko nebija pierakstījusi..).

Vīra mammas sarakstītie dati par tolaik vēl viņas mazā dēliņa attīstību pa mēnešiem, man kalpoja pat kā tāds špikerītis. Līdz Artusa gada vecumam pētīju, lasīju, salīdzināju ik pa laikam, lai apmēram zinātu, kad un ko gaidīt. Lasīt tālāk »

Gadalaiki katru gadu iet, un mainās. Mēs arī maināmies tiem līdzi. Es – pavisam noteikti.

Manī vienmēr jauna dzīve sākas jaunam gadam sākoties. Kā sākt no jauna. Ir katru gadu apņemšanās, ko pildīt, bet man tās tādas vienkāršas vienmēr bijušas. Nevis nopirkt to un šito, nevis aiziet pie tā un tā ciemos. Bet pavasarī – pasmaržot kastaņus.

Bet man gribas šoreiz atcerēties tās bērnības sajūtas, ko man sniedza katrs gadalaiks. Varbūt pat tikai priekš sevis, bet varbūt vēl kādā atmodināšu patīkamas atmiņas, kas saistās ar gadalaikiem.  Lasīt tālāk »

Bildes, savā ziņā, apstādina laiku. Iemūžina mirkli. Un ir tik jauki atskatīties uz laiku, ko esmu paspējusi noķert fotoaparāta redzējumā.

Par savu gaidīšanas laiku esmu stāstījusi jau. Bet tas ir tas, ko vienmēr ar prieku atceros atkal un atkal. Tik mīļota, lutināta un tik SIEVIETE es pirms tam nebiju jutusies nekad. Un tā liecinieces – bildes, man ir ļoti daudz. Tieši no gaidībām.

Bet mana bērniņa gaidīšana patiesībā sākās ar sen lolotu sapni par bērniņu. Jau tad es viņu sāku gaidīt. Un, kad nu beidzot pieteicās – gaidīšana pārauga citā izteiksmē. Vēl milzīgākā. Vēl nozīmīgākā. Lasīt tālāk »

Jā, tiešām, arī es šaubījos – iet uz dekupāžas nodarbību vai nē. Citu darbiņus apskatot, vienmēr galvā iešāvās doma, ka es jau tik un tā neprastu ko tik skaistu uztaisīt, un tas droši vien ir sarežģīti… Un man tā ir, ja no skata jau šķiet sarežģīts, es reizēm, pat neuzsākusi lietas tuvāku iepazīšanu, atmetu tai jau ar roku. Bet šoreiz tā nebija.

Un DEKUPĀŽAS NODARBĪBA var sākties!

 

Patiešām ērtā un mājīgā vietā sāks risināties priekš manis īsta mīkla – kā dabūt gatavu to skaistumu, ko citas ik pa laikam MK atrāda viena otrai? Lasīt tālāk »

Artuss papildēdienu nogaršoja, kad bija 7 mēnešus vecs.

Visu uzsākām pamazām – sākām ar pusdienu ēdienreizi, vēlāk mazais iepazinās arī ar launagu, un nepagāja ilgs laiks, kad tika arī pie brokastīm un vakariņām. Jau tad, kad bija iepazinis vien 2 ēdienreizes, mazais krūts pieniņu ēda krietni mazāk, arī neizrādīja sevišķu vēlmi pēc tā. Godīgi sakot, es no tā brīža ļoti vienmēr biju baidījusies – kā būs, vai neatteiksies pavisam, vai nezudīs tā burvīgā saikne starp mums, ko vienoja krūts barošana?! Bet nē. Nekas tāds nebija, nejūtos sarūgtināta. Gluži otrādi – mūsu dienas paiet vēl interesantāk, gatavoju visu Artusam pati, Artuss iepazīstas ar dažādu garšu pasauli. Līdz šim, tfu,tfu, tfu – ļoti veiksmīgi. Protams, jāņem vērā, ka viņam, tāpat kā pieaugušajam, var būt dienas, kad ēd mazāk, var būt dienas, kad ēd vairāk. Vienu dienu ēd to pašu, ko vakar, citu dienu – nē. Bet ar to jārēķinās. Lasīt tālāk »

Atbildot uz Māmiņu Kluba uzdotajiem jautājumiem par krūts barošanu, padalīšos savā pieredzē.

Jautājumi sekojoši: Kā Tev līdz šim veicies ēdinot bērniņu ar krūti? Kā Tu izlēmi par labu krūts zīdīšanai, kā gatavojies šim procesam grūtniecības laikā?

 

Reiz Māmiņu Klubā jau stāstīju par savu pieredzi sakarā ar krūts barošanas uzsākšanu, šis tas, sakarā ar tēmu, atkārtosies, bet klāt nāks arī papildinājumi. Lasīt tālāk »

 

 

Šoreiz es pat īsti nezinu, ar ko sākt, tiešām daudz pārmaiņu un notikumu bijis šajā mēnesī. Par šo to esmu jau stāstījusi, bet atkārtošos droši vien, par skādi jau nenāks. Gluži vienkārši paiet kārtējais mēnesis mazuļa attīstībā, un tas ir kā atskaites punkts – atskatos atpakaļ, atceros, kas un kā noticis. Pirmais, kas nāk prātā, ir dziesma “Astoņi kustoņi” :)

Lasīt tālāk »

Tik daudzi ir teikuši, ka Artuss ir “riktīga tēva kopija bērnībā”, bet tuvākie cilvēki un arī mēs paši saskatām viņa izskatā mūsu abu iezīmes. Viņš ir īsts mūsu abu kopražojums,kā saka viņa vecmamma no tēta puses. Lasīt tālāk »

Man vienmēr licies, ka pārvākties ar mazu bērniņu ir ļoti sarežģīts uzdevums, un tā arī bija mums. Jātiek vienlaicīgi galā gan ar mazā zaķīša pieskatīšanu, gan ar mantām.. Lasīt tālāk »

Pagājušajā nedēļā Artuss iemācījās rāpot, pēc 2 dienām nostāties uz celīšiem, un vēl pēc divām, pārvākšanās laikā, viņam tik ļoti ieinteresēja putekļu sūcējs, ka viņš iemācījās nostāties uz savām kājiņām! :) Lasīt tālāk »