Protams, arī mēs jau tad, kad devāmies uz iepazīšanos ar Artusa skolu, uzzinājām vairāk par dokumentiem, kas iesniedzami, lai viņš varētu skolā arī veiksmīgi iestāties. Viens no svarīgākajiem – medicīniskā karte, kurā ir jāaizpilda ailes arī par zobārsta un acu ārsta apmeklējumu. Lasīt tālāk »

Artuss pagājušā gada nogalē kā sāka slimot ar dažādām elpceļu saslimšanām, tā tās sāka pierimt tikai jūnija vidū, kad beidzot ieilgušās iesnas sāka pazust. Un kopš jūnija, tfu, tfu, tfu, arī klepus nav bijis. Visi mēs paļaujamies uz sava bērna ārstu un tas ir tikai normāli. Mēs uzticamies, pērkam ieteiktos, izrakstītos medikamentus. Bet pavasarim strauji nākot uz vasaras pusi, es nolēmu bērna organismu vairs nemocīt ar kārtējām izrakstītajām antibiotikām, nenopirku tās. Un pret klepu devu tikai pelašķu tēju. Un, iedomājieties? Bērns sāka smuki atklepot, un klepus mazinājās. Lasīt tālāk »

Vispār ilgi prātā pārcilāju, vai maz par šo rakstīt, bet tad iedomājos, ka mūsu pieredze var kādam noderēt.


Artuss ilgstoši slimoja ar elpceļu saslimšanām. Zaļas, dzeltenas iesnas, melodiskā klepus pavadījumā (reizēm tādā, ka bērns klepojot vēma, vai arī kakls tā kasījās, ka šķita – izklepos acis no pieres) bija viņa sabiedrotie mazliet vairāk kā 2 mēnešus. Jā –bija kāpumi un kritumi, bija reizes, kad kļuva labāk, iesnas mazinājās, klepus mazinājās, bet tūliņ tas viss atkal atgriezās. Lasīt tālāk »

Vaii, Artusam ar to zobu nākšanu bija, kā bija. Tikai pirmie zobi iznāca mierīgi, un pa diviem. Nākošie jau nāca reizē 4, tad atkal 4 un tad 6… Turklāt, pirmie zobi iznāca 5 mēnešu vecumā, bet uz 6 mēnešiem bija jau 6 zobi, uz gadu – 16.


Un visi manis pieminētie zobiņi, kas nenāca pa vienam vai diviem, nāca ilgi, sāpīgi, un ar visādām blakusparādībām,  kā dažas no tām atceros – šķidru vēdera izeju, paaugstinātu ķermeņa temperatūru, vispārēju bērna nomāktību, neapmierinātību, raudulīgumu… Viegli nebija. Lasīt tālāk »

Kas gan var būt nepatīkamāks, kā cīņa ar jebkādām veselības problēmām, vai ne? Un, ja vēl runa ir par vēdera problēmām… 

 

Mūsu ģimeni vēdera problēmas sāka piemeklēt pēkšņi – pirms Ziemassvētkiem, kad gaidījām cepešu nogaršošanu, paši mājās visu ko gatavojām. Sākās viss ar mazo Artusu, kurš bija noķēris vēdervīrusu. Vēlāk to pašu no viņa aizņēmos arī es, un tad Artusa tētis – rindas kārtībā, ko?! Lasīt tālāk »

Jā, tagad es tā atļaujos apgalvot, jo esam veiksmīgi nokļuvuši mājās, bet par visu pēc kārtas!

Trešdien, 2011.gada 2.martā, kā jau iepriekš bija norunāts ar mūsu ārstējošo ārstu, konkrētā laikā ar vajadzīgajiem dokumentiem un asins analīžu rezultātiem ieradāmies BKUS (Bērnu Klīniskās Universitātes Slimnīcā). Pirmajā stāvā sagatavoja mums „kartiņu” (iestāšanās dokumentus) un devāmies ar savām pekelēm uz 2.nodaļu. Lasīt tālāk »

Man šķiet, ka katram no mums, ar laiku, izdodas savā aptieciņā ievilkt kādu smēri/ziedi/zāles/sīrupu, kas, šķiet, ir universālākais. Tāds, kas der vairākās dzīves situācijās. Man arī ir tāds līdzeklis un tad nu – Iepazīsimies ar manas aptieciņas regulārā sastāva dalībnieku! :)

Līdzeklis

Bērna ādas kopšanai pirmais līdzeklis, kas tika iegādāts bija Bepanthen ziede. Lasīt tālāk »

Bērna veselība ir katram no mums svarīgāka par visu. Veselība ir tas, ko nevar nopirkt par naudu. Un no veselības traucējumiem, diemžēl, neviens nav pasargāts..

Laikam jau jāsāk no sākuma savs bēdu stāsts. Viss sākās ar to, ka Artusam ilgstoši- vairāk kā mēnesi sāpēja kakls, ēšanas laikā pamatā.

Saucām māsiņu uz mājām, secinājums – zobi nāk, plus apaukstēts kakls, vedām pie bērnu ārstes – angīna esot, izrakstīja antibiotikas. Pagāja 2 nedēļas, var teikt, ka nekādu izmaiņu, atkal vedām pie bērnu ārstes – sarkans kakliņš, jāpalieto sūkājamas homeopātiskas tabletītes 5 dienas, lietojām – nekādu izmaiņu. Bērns ēdot lielākus gabaliņus, katru reizi raudāja, sūdzējās, ka sāp kakliņš. Mēnesis pagājis, nervi neizturēja. Visi teikumi par to, ka viņam nekas nopietns neesot, vien sarkans kakliņš, mani galīgi nenomierināja.  Lasīt tālāk »