Sarunājas dvīnītes Adrija un Andreta (2 gadi). Andreta bučo rotaļu bēbīti. Adrija viņai saka:”Beidz bučot. Čuč bēbīts. Sapati?”. Andreta viņai atbild:”Nē, bēbīts nečuč, viņš bučo māsu.” un bāž pie sejas Adrijai jau pārlieku sabučoto rotaļu bēbi. Lasīt tālāk »

Artuss: “Jo lielāks bērns, jo labāk māk dziedāt, tā kā es. Jo mazāks bērns, jo lunkanāks, tā kā es.”, un pēc tam seko viena trika parādīšana, māsām dziesmas nodziedāšana un secinājums :”Nu tu tā nemāki, jo tu jau esi ŠITIK liela.” Lasīt tālāk »

Artuss uz persiku :” Tas nav nekāds auglis, tas ir dibens, jo viņam ir tāda strīpiņa kā dibenam.” Lasīt tālāk »

Braucam abi tramvajā. Artusam savs e-talons (un izrādījās, ka tas darbojas), man savs. Nopīkstinām, un apsēžamies. Vienā brīdī ap mums atceļā no kino sarodas ļoti daudz cilvēku, arī vecāku gados. Bet Artuss sēž kā akmens savā vietā pie loga. Saku viņam, ka vajadzētu palaist kādu vecāku tanti apsēsties, ka viņš varētu nākt man klēpī, un mums izvērtās diskusija, kas aizbāza man muti un apkārtējiem lika pasmaidīt. Lasīt tālāk »

Artusa jociņš par mantu kārtošanu. Liek pasmaidīt joprojām :) Lasīt tālāk »

Jūnijā, atzīšos, esmu bijusi slinkāka ar joku pierakstīšanu, un veselu nedēļu puika nebija arī mājās. Bet šis tas pasmaidīšanai tomēr ir. Lasīt tālāk »

Artusam saku, lai viņš paņem māsai nost snīpīškrūzi, jo viņa laistās ar ūdeni, viņš mēģina paņemt, šī baigi stingri sagrābusi, Artuss man:”Mammu, viņai iesprūda, es nevaru noplēst to krūzi..” Lasīt tālāk »

Artuss ēd, ēd un pēkšņi sāk skatīties apkārt, prasu :”Kas par problēmu? Kāpēc Tu neēd?”. Artuss nopietni:”Man ir viena problēma..”, pārjautāju:”Ja?”, Artuss demonstratīvi parāda dūrīti – “Ir, te rociņā viena problēma.” Lasīt tālāk »

Nav tādas dienas, kad Artuss (2,5g) neliktu man smaidīt, te kaut ko izdara, te pasaka. Bet nu biežāk ir tā, ka pasaka kaut ko smieklīgu, un tad man jādomā, ko vispār atbildēt mazajam gudriniekam. Atbildu dažreiz vienkārši ar smaidu. Lasi un pasmaidi arī Tu! Lasīt tālāk »

Artuss (2g.) ļoti daudz pļāpā, un es viņa jokus tiešām vairs nepierakstu, jo, gluži vienkārši nespēju pierakstīt. Tiklīdz viņš pasaka ko smieklīgu, nodomāju – šito noteikti jāatceras, bet pēc 5 minūtēm jau no viņa puses atkal atskan kas smieklīgs un pirmais joks jau aizmirsies. Bet visu pierakstīt jau arī nav nepieciešamības. Lasīt tālāk »