Katrā no nodarbībām pārliecinos  – ir tā vērts izmantot iespēju un pilnīgi bezmaksas gūt speciālista padomus tajā, kas it kā no vienas puses šķiet pašsaprotams, un tomēr – ar katru bērnu citādāks. Lasīt tālāk »

Te nu Latvijas Leļļu teātris ir nošāvis ar vienu zaķi, nu… vismaz piecus! Lasīt tālāk »

Ja man jau šķita, ka no māneklīšiem būs visai pagrūti atbrīvoties, tad par zīdaiņu pudelītēm, pie kurām mazās pierada, kad ap 11 mēnešu vecumu viņas vairs nebaroju ar krūti, domāju, ka būs vēl grūtāk atradināt. Lasīt tālāk »

Laikam pacietības, noguruma mērs ir jau sasniedzis savas virsotnes. Jo sevišķi to visu pastiprina tas, ka vienkārši ne es, ne vīrs nevaram nekādi izgulēties dēļ mazajām čiepām. Viss jau sākās neilgi pēc viņu piedzimšanas, viņas cēlās katru nakti ļoti bieži, lai ēstu krūti vai vienkārši paraudātu. Pie tam – katra savā laikā, un tad man likās, ka jau pamostos ar vampīrsarkanām acīm, maisiņiem zem tām un izmisumu ģīmī, kas jau pa gabalu redzams. Lasīt tālāk »

Artuss, kad gāja citā dārziņā kopā ar savu bijušo bērnudārza grupu, apmeklēja dejošanas pulciņu, līdz visa grupiņa pārcēlās uz citu pirmsskolas izglītības iestādi, kurā pulciņam “pienāca gals”. Artusam dejošana labi padevās, un sākumā arī patika, līdz viņš manīja, ka daudz kas atkārtojas, un maz kas jauns nāk klāt. Jaunajā pirmsskolas izglītības iestādē vienīgais pulciņš, kas uz vietas bija pieejams bērniem, bija angļu valoda, uz ko bērns tika arī laists. Lasīt tālāk »

Neizgulēšanās divu gadu garumā ir izsmēlusi, šķiet, gan mazo dvīnīšu spēkus, gan arī mūsu abu spēkus, jo nav sajūtas, ka tas reiz beigsies, un katra nakts šķiet totālas mocības, nevis “es aizmigu un no rīta pamodos”, bet – “es aizmigu un neatceros, cik reižu naktī modos..”. Lasīt tālāk »

Man dažkārt šķiet, ka tagad, audzinot dvīnītes, es beidzot “dabonu pa pieri ar rungu”, tāpēc, ka agrāk, vecākos bērnus audzinot, šķita – es visu zinu, viss man izdodas, visādas metodes izprotamas teorētiski, un viss taču, galu galā strādā, aug, kā pēc grāmatas un pat vēl labāk! Un nabaga tās mammas, kas tolaik lasīja blogus un sabēdājās, jo – viņu bērniņi vēl nedarīja to vai šo tādā pat vecumā, viņi vēl attīstības ziņā atšķīrās par kādu pakāpienu zemāk.. Bet normāli bērniņi taču, veseli, viss kārtībā! Bet dažkārt mammām sāp: kādam izdodas, un man ne.. Kāpēc? Lasīt tālāk »

Starp populārākajām metodēm, ja runājam par bērniņa atradināšanu no māneklīša, nereti ir māneklīša galiņa nogriešana ar šķērēm, caurumiņa izduršana, māneklīša apziešana ar citronu vai pat sinepēm (kā tas bija manā bērnībā), tāpat populāri ir bērniņam teikt, ka māneklīti aiznesis kāds dzīvnieciņš (pelīte, zaķītis, kaķītis utt.), un vēl, protams, ir pakāpeniskā atradināšana. Lasīt tālāk »

Protams, arī mazās dvīnītes, pirms uzsāka podiņmācības apguvi, tika izrādījušas dažādas gatavības pazīmes visam šim procesam. Tiesa – ar sausām autiņbiksītēm gan viņas pat šobrīd, nu jau divu gadu vecumā, ļoti reti kad mostas. Bet par pārējo nemaz vairs neraizējos – dāmītes staigā, smuki apsēžas, novelk bikšeles un pat autiņbiksītes, ja tās ir uzvelkamās Huggies Pants vai Pull Ups tipa biksītes. Arī pa dienu sētā pārsvarā dodamies ārā bez autiņbiksītēm, un, kā novēroju – ir dienas, kad mazās sausas nostaigā pat 2 stundas, un tomēr ir dienas, kuras droši var saukt par starptautiskajām peļķu dienām, jo, kad uzlauki jau neskaitāmo peļķīti un sāc pārģērbt nu jau otru māsu, redzi, ka jāslauka arī aiz viņas, patiešām sāc palikt “starptautisks”, un pie sevis kaut ko nomurmināt vari ne tikai latviešu valodā. Lasīt tālāk »

Dvīnītes Adrija un Andreta jau tūliņ pēc savas nākšanas pasaulē mums visiem parādīja, ka viegli nebūs. Biežās režīmu maiņas, un arī celšanās naktīs, kas aktuāla ir pat tagad, kad viņām ir jau divi gadiņi.. Viņu sastrādātās blēņas.. Tas viss dažkārt liek aizdomāties par to, ko tieši ar viņām darām citādāk? Lai gan – īsti jau neko. Lasīt tālāk »