Tviteris aizvien biežāk kļūst par kaut kādu daļiņu mūsu dzīves, un tā kā man īsti laika lasīt pa dienu garākus rakstus, nav, priecājos, ka ir kas tāds izgudrots, kas palīdz man uzzināt par aktuālāko īsumā. Tā vienā dienā radās arī manas pārdomas par laulību un tās nepieciešamību pēc tviterī izlasītiem Ingas Bites tvītiem. Lasīt tālāk »

Vakar, LTV1 raidījumā “Aizliegtais paņēmiens” tikās vairāki, it kā labi izglītoti vīri, lai tā jauki aprunātos par to, cik grūti Latvijā mājokļu iegādei kredītu ir dabūt ģimenēm, kam ir vismaz 3 bērni. Bēdīgi, bet Arco Real pārstāvis izskatījās aptuveni tā, it kā viņam būtu pirmā dzirdēšana, ka te tiešām ir ģimenes, kas pelna zem 1000 eiro mēnesī, un tomēr īrē arī par 300 un pat 500 eiro dzīvokļus, jo vienkārši ir spiesti to darīt – ģimenei kaut kur ir jādzīvo, un pilsētā kādas ir īres cenas? Vai var trīsbērnu (nerunājot jau par piecbērnu) ģimene dabūt dzīvokli īrei par 100 eiro mēnesī? Nevar.. Lasīt tālāk »

Māmiņu Kluba VIDEO un anotācija. Lasīt tālāk »

Skatoties raidījumu “Profesija – mamma”, mani pārņēma prieka vilnītis, redzot māmiņas Aļonas četru bērnu ģimeni, kurā mamma ar prieku var atzīt, ka tad, kad kāds no bērniem slimo, viņas “mammas pienākumus” mierīgi var pārņemt tētis, kurš ar visu arī lieliski tiek galā. Lasīt tālāk »

Intervēja Santa Kvaste, TVNET. Lasīt tālāk »

Šis ir vairāk tāds kā blogs papļāpāšanai. Es nesen, ēdot melno šokolādi, tā iedomājos – man taču agrāk tieši melnā riebās, es ieēst nevarēju.. Pusaudžu gados un vēlāk vienmēr garšojusi piena šokolāde, baltā šokolāde. Nevarēju saprast, kā tādu rūgtu ērmu mutē vispār var dabūt, un kas tur var būt par prieku no tā, ka tev savelk mēli bezmaz čokurā. Lasīt tālāk »

Par spīti nopietnajai šķiršanās tēmai, izrāde ir ar tādu pat ļoti rotaļīgu raksturu. Izrādes sākumā mazos skatītājus ieinteresēja Santa Didžus un Valdis Vanags ar mīklu minēšanu. Bērni ļoti iesaistījās un šķiet, viņiem tiešām nebūtu bijis arī nekas pretī – turpināt minēt mīklas un tikai tā starp citu atcerēties par to, kāpēc šurp atnākuši :) Lasīt tālāk »

Es jau agrāk esmu teikusi – vienmēr esmu gribējusi būt par 4-5 bērnu mammu. Attiecīgi, līdz tam visam arī esmu nonākusi. Smieklīgi, bet kādos tik veidos kādreiz nezīlējām ar bērnības draudzenēm viena otrai – cik tad nu bērnu kurai būs. Ar gredzenu, adatas un diega palīdzību, tad arī vērojot dzīves līnijas uz plaukstām. Lasīt tālāk »

Par daudzbērnu ģimenēm mūsu valstī tiek runāts aizvien vairāk. Vieni ir vairāk negatīvi noskaņoti un to vien skandē, ka daudzbērnu ģimenes tikai prasa un prasa palīdzību, citi, gluži otrādi – dzīvo, priecājas par katru pozitīvo piemēru, ar ko dzīvē sanācis iepazīties, un dažāda veida atbalstu uztver kā tādu dāvaniņu, nevis kā „mums viņiem jāpalīdz”. Ir pilnīgi aplami uzskatīt, ka daudzbērnu ģimenes būtu jāuztver kā kaut kas negatīvs, kaut kas, kam ir „trūcīgā statuss”. Ir ļoti daudz mammu, kam katrs bērniņš, vienalga, vai tas būtu trešais, vai piektais, vai pat devītais, ir kā saulīte un ģimenes svētība.

Lasīt tālāk »

Mani bērni, laikam pateicoties savam vecumam, pirmajās dienās, kad manī vēl pašā šaudījās dažādas domas un neticība par to, ka viss, kas notiek, patiešām notiek ar mani, neuzdeva sevišķus jautājumus. Bet pēdējā laikā ir jūtams komandas gars mūsu mājās arī dvīnīšu gaidību saistībā, un tas man liek justies pacilāti! Lasīt tālāk »