Pēc viena no pēdējiem maniem rakstiem sociālajos tīklos lasīju dažādus komentārus, kuriem tiešām, daļēji arī gribas piekrist, attiecībā uz mūsu perfektumu, kādu atrādam “internetā”. Lasīt tālāk »

Es reizēm tiešām uz šo jautājumu pati sev atbildu ar JĀ. Kāpēc? Jo, atceros, cik ļoti viegli un patīkami man bija pavadīt laiku kopā ar mazu Artusu un vēlāk arī ar Marisu, tieši ļaujot viņiem apgūt daudz un dažādu lietu. Viņi vienkārši visu mācījās viegli. Ar viņiem bija samērā viegla podiņmācība, pantiņ-dziesmiņmācība, krāsmācība, par burtmācību vispār nerunāsim.. Lasīt tālāk »

Es cenšos būt pietiekami laba mamma saviem bērniem, laba sieva savam vīram, jo – kurš gan ir ideāls. Bet reizēm no šiem centieniem esmu nenormāli nogurusi. Nezinu, kā atrast kompromisu starp to, ko pati vēlos un to, ko no manis sagaida citi. Protams, man neviens vārdos neprasa – izdari mājās visus iespējamos darbus, izdari savus darba pienākumus datorā, izskraidi visiem pretī/pakaļ uz skolu un dārziņu. Es vienkārši zinu, ka tas ir jādara. Lasīt tālāk »

Ziemassvētku laikam tuvāk nākot, TV ekrānos bērnu pārraižu starplaikos aizvien biežāk redzam “potenciālās dāvanas bērniem”. Un arī es savās mājās bieži dzirdu – “vai kādreiz uzdāvināsi/nopirksi man to?”, un arī vēlmes, kas tiek sūtītas “Ziemassvētku vecītim”, nereti balstās uz TV ekrānos redzēto. Lasīt tālāk »

Psiholoģijas dienu ietvaros Māmiņu Kluba Vecāku skolā tika organizēta īpaša lekcija pie psihoterapeites Diānas Zandes. Man jau pašā šī bloga sākumā gribas minēt – jau kopš pirmā bērna gaidībām esmu bijusi uz dažādām šīs speciālistes lekcijām, un ne reizi neesmu vīlusies. Bet šī tēma bija patiesi īpaša, aktuāla, un informācija, ko saņēmu, uzskatu, ka būtu jāzina ikvienai sievietei, kas vēlas izprast sevi, savas domas, šaubas un pat bailes. Tas ir nozīmīgi. Lasīt tālāk »

Kad vienmēr tavs sapnis ir bijis, lai tev ir liela un skaista ģimene, tu it kā ar prātu saproti, ka tas nozīmē – būs arī daudz tajā visā sevi jāieliek, un tomēr, kad ar to reāli sastopies, viss ir citādāk. Audzinot bērnus, mēs piedzīvojam dažādas sajūtas, un tas nav tikai prieks, dzirkstoša, priecīga pozitivitāte un pārlaimīgums debešķīgs. Lasīt tālāk »

Saldi rūgtā bērnība mana

Lasīt tālāk »

Portālā calis.lv izlasīju interesantu rakstu par lietām, kuras sapratīs tikai mammas, par tēmu: dzīve pirms un pēc bērna dzimšanas. Tiesa, tur gan nav precīzas atsauces uz oriģinālrakstu, jo tas ir tulkojums, bet tēma pati par sevi mani rosināja aizdomāties par tieši manu personīgo pieredzi. Lasīt tālāk »

Es par šo tēmu ik pa laikam aizdomājos, jo, protams, tēma pēc būtības, un pašā saknē skar arī manu ģimeni. Daudz mūsdienās tiek runāts par to, cik gan skaistas, glamūrīgas, un pat ekoloģiski tīras bildes ar laimīgiem bērniem un vecākiem ir sociālajos tīklos, bet ne tik daudz tiek runāts par to, kā jūtas mamma starp daudzajiem bērniem. Man vienmēr gribas godīgi atzīt – ne vienmēr tas ir pārmērīgs prieks, laime pilnīga un smaids līdz ausīm 24/7. Un, protams, ne vienmēr tā ir smaga, muguru lauzoša nasta. Starp citu, par to šodien lasu arī 3 bērnu māmiņas Ilzes blogā par Mammas nedienām. Un smaidu :) Lasīt tālāk »

Mammas loma mūsos, manuprāt, sākas ar to, kā mamma ir mūs sagaidījusi, laidusi pasaulē un audzinājusi. Un, protams, tikai pieaugušā vecumā mēs sākam saprast, kāpēc mamma reizēm nespēkā vai bezpalīdzībā ir raudājusi, kāpēc rājusies, par ko raizējusies.. Tas ir tikai loģiski un pat pašsaprotami. Uz lietām nu arī pašas skatāmies citādāk. Kad biju maza meitene, bieži aizdomājos par to, ka tad, kad man būs bērni, es noteikti nedarīšu tā vai šitā, neteikšu saviem bērniem tā vai citādi. Ar mammu mums tā arī normālas mammas-meitas attiecības neizveidojās, mani uzaudzināja mana omīte, kas bija ārkārtīgi stingra. Lasīt tālāk »