Pagājuši jau vairāk kā divi gadi, bet es reizēm pie sevis domāju – kā likt pašai savu omi mierā? Es visu šo laiku nebiju gatava pat īsti un atklāti par to runāt. Kā tāds sasalušās stirnas efekts. Stāvi. Jūti. Un klusē. Kāpēc gan vispār lai ar kādu es par to runātu? Šķiet, katram pašam sava – problēmu pilnā pasaule. Un manai dzīvei reāli atbilst visbiežāk teiciens par vairāk kā 80% cilvēku, kam manas problēmas ir “pie kājas” un pārējiem teju 20% cilvēku, kam šīs problēmas, iespējams, sagādā vēlmi ielikt ķeksīti savā blociņā ar nosaukumu “Lietas, kas man sagādā gandarījumu”. Paliek vien pāris procentu cilvēku, kam varētu no sirds būt interesants stāsts kā šis (un vēl vairāki no manas dzīves). Lasīt tālāk »

Kad izlasīju šo grāmatu par fantastisko Latvijas roka leģendu, ģitāristu Ainaru Virgu, man to bija pat žēl nest atpakaļ uz bibliotēku. Grāmata ir “pavisam svaiga”- pagājušā gadā izdota, un skaidri zināju, ka to noteikti izlasīšu. Lasīt tālāk »

Patiesībā, Elita Patmalniece nav rakstniece, bet gan fantastiska modes māksliniece, kuras darbi mani vienmēr aizrāvuši. Es zinu – kādam tie šķiet traki, un pirms dažām dienām kāda cita māksliniece, kurai teicu, ka man patīk Elitas Patmalnieces darbi, jo tajos ir īpašs piesātinājums, pārdomas un redzējums; teica man – “tie ir vienveidīgi. Lielas puķes, lielas acis. Nekā jauna.”. Sapratu – vienkārši mūsu redzējums atšķiras. Grāmatu pirms vairāk kā diviem gadiem man uzdāvināja īpaša un tuva draudzene (Vaira, nebeigšu tev par to teikt paldies!). Lasīt tālāk »

Es nenoliedzu, ka manā dzīvē šādu situāciju, kurās es pati sev traucēju būt laimīgai, ir vairāk, nekā gribētos. Bet tas nenozīmē, ka neesmu laimīga un neprotu tāda būt. Vienkārši – esmu reāla. Lasīt tālāk »

Mēs katra uz laimi raugāmies citādāk, un katrai savs laimes formulējums. Vidusskolā ar draudzenēm smējāmies, vēlot laimi, ka tādai jābūt neatkarīgi – “trusikos vai gumijniekos”. Bet patiesībā jau tikai pieaugušā dzīvē saprotam, ka laime ir sīkumos. Lasīt tālāk »

Varbūt, skan mazliet pamuļķīgi, bet es daudz esmu domājusi par to, kas manī vispār izraisa laimes sajūtu, kāda ir mana dzīves pārmantotā bagāža un dzīves laikā iegūtais mugursomas saturs. Kādā naktī es nosapņoju ko īpašu. Gandrīz kā monologs ar dažādām atmiņām un dzīves laikā iegūtām atziņām. Lasīt tālāk »

Par to, kas es esmu Lasīt tālāk »

Neko negribu sākt darīt – “no pirmdienas, no nākamā mēneša, no vasaras”, un tāpēc neko nesāku darīt arī no 1.janvāra. Tas nav mans atskaites punkts, un ļoti labi zinu arī daudzus citus, kas visai ātri pēc 1.janvāra iekrīt atpakaļ “iepriekšējā dzīvē”. Lasīt tālāk »

Jau privātās dzīves grāmatas vāku rotā rosinošs teikums – “Tik atklāti, kā vēl nekad”, un, patiesībā, tā tas arī ir. Atklāti par savu dzīvi, par sabiedrību, personiskajiem priekšstatiem, dažādajām izvēlēm (man uzreiz prātā skan viena viņa dziesma, kurā, kā reiz, ir teksts par dažādām izvēlēm) un, protams, par Latvijas “mazā” šovbiznesa aizkulisēm. Lasīt tālāk »

Dažkārt, audzinot savus bērnus, mēs ļoti viņus vēlamies no daudz kā pasargāt. Es, kā daudzbērnu mamma varu atzīt – bieži vien, vēloties parādīt, ka man patīk tīrība un kārtība, un ka tādai būtu jāpatīk arī citiem, esmu pieļāvusi kļūdu. Pieļāvusi kļūdu tajā, ka par maz laikam bērniem lieku darīt. Jūs nevarat iedomāties, kā es dažkārt jūtos vakaros.. Iztukšota un nevēlos ne tikai redzēt vai dzirdēt, kas notiek apkārt, bet vēlos, lai tomēr viss ir sakārtots, un vēlos atrasties viena – aiz aizvērtām durvīm. Lasīt tālāk »