;

Grāmata, kas iedvesmo un raisa prieku. Elita. “Prieks :) no A līdz Z”

23.02.2017. Autors:

Patiesībā, Elita Patmalniece nav rakstniece, bet gan fantastiska modes māksliniece, kuras darbi mani vienmēr aizrāvuši. Es zinu – kādam tie šķiet traki, un pirms dažām dienām kāda cita māksliniece, kurai teicu, ka man patīk Elitas Patmalnieces darbi, jo tajos ir īpašs piesātinājums, pārdomas un redzējums; teica man – “tie ir vienveidīgi. Lielas puķes, lielas acis. Nekā jauna.”. Sapratu – vienkārši mūsu redzējums atšķiras. Grāmatu pirms vairāk kā diviem gadiem man uzdāvināja īpaša un tuva draudzene (Vaira, nebeigšu tev par to teikt paldies!).

Tādam kārtīgam grāmatu “tārpam” varbūt šķitīs, ka grāmatā ir par maz teksta, bet mani šī grāmata iedvesmo katru reizi, kad to atveru. Tajā ir gan Elitas Patmalnieces dzīves gājums, gan arī dzīves redzējums, kas tiešā veidā ir tas svarīgākais lasītājam.

Par to, ka cilvēki nesaprot “ka laime ir ikdienā”, par to, ka “emocijas ir vajadzīgas”, par to, ka “katrs cilvēks, ko mēs satiekam, kaut ko maina”. Ļoti daudz atziņu, kas ir pateiktas tiešām tajā vienkāršākajā veidā, bez milzumdaudz mākslinieciskās izteiksmes līdzekļiem, un tomēr ar tik skaistas un acij tīkamas mākslas palīdzību. Jā, jo te ir arī daudz Elitas darbu attēlu.

Atziņas grāmatā –

Uz kā, Jūsuprāt, turas pasaule? Atveriet grāmatu, kas Jūs iedvesmo, sapratīsiet. Elita saka – “Uz tā turas pasaule, ka ir ģimene, kas ir spēks. Tu radi bērnus un audzini, gatavo ēst, liekas, tas taču nekas nav. Bet tā ir vesela dzīve – uzaudzināt bērnu. Tas ir daudz. Tu to dari, un tas ir nepieciešams pasaulei.”.

Es reizēm esmu ļoti nogurusi no visa, arī no ģimenes, no pasaules ap sevi, no ikdienas, bet ir skaisti apzināties, ka, galu galā, es dzīvoju dzīvi. Nedrīkst teikt, ka es eksistēju, jo man ir liela pasaule, liela ģimene.

Šī ir vienīgā grāmata, ko pārlasu laiku pa laikam. Un šī ir vienīgā grāmata, ko gribas turēt kā mākslas priekšmetu kādā labi redzamā vietā. Kad mājoklis būs izremontēts, jau zinu – grāmatai būs īpaša vieta.

Šādu rāmīti es reiz uzdāvināju savam vīram –

Es vienmēr esmu apbrīnojusi arī intervijās to, cik vienkāršoti un tomēr pilnasinīgi Elita Patmalniece var sniegt atziņu pilnas atbildes uz dažkārt pat sarežģītiem jautājumiem. Kādam šķistu – prasti, bet tieši tajā vienkāršībā slēpjas cilvēcīgums. Nekā samākslota.

Skatoties šīs grāmatas lapā, šķiet, katram ir iespēja aizdomāties par to, cik krāsaina ir viņa dvēsele. Un runa nav par ārējo izskatu. Par to, kas iekšā darās.

Izšķirstiet. Izlasiet. Uztveriet. Un nesakiet – “te bija maz teksta”, jo, ja rodas tāda pēcgarša, grāmata nav nonākusi īstajās rokās.

Inga

Pievienot komentāru