;

Bērnu emocionālās audzināšanas lekciju kurss – nosvinētas 4 lekcijas

22.02.2017. Autors:

Katrā no nodarbībām pārliecinos  – ir tā vērts izmantot iespēju un pilnīgi bezmaksas gūt speciālista padomus tajā, kas it kā no vienas puses šķiet pašsaprotams, un tomēr – ar katru bērnu citādāks.

Jau ievadā gribas minēt, ka šie semināri ir lieliska iespēja ikvienam labāk izprast savu bērnu kopumā, iedziļinoties dažādās sadzīves situācijās, kurās galvenajā lomā ir tieši bērns.
 
Mēs visi esam tikai cilvēki, un visi mēdzam kļūdīties, tieši tāpēc apzināmies, ka neesam ideāli vecāki, lai arī kādas grāmatas nebūtu lasījuši, bet tai pat laikā, bērnu audzināšanas procesā nonākam pie atziņas, – jo vairāk mēģinām saprast, jo labāki kļūstam.
 
 
Pirmo lekciju iesākām ar nelielu mērķu nospraušanu. Mērķi – jautājumi, uz kuriem meklējam atbildes savu bērnu audzināšanā, gan runājot par temperamentu, kas saistās ar uzvedību, gan arī, runājot par bērna disciplinēšanu un ne tikai.
Vai zinājāt, ka bērns jau piedzimst ar temperamentu, bet uzvedība ir tā, ko ieaudzinām? Un te jāatzīst, bērni mūs kopē..
Tāpat kopā noskaidrojām, pie kura no četriem temperamentu pamatveidiem mūsu bērni pieder. Bija interesanti atklāt, ka reti kurš ir tikai sangvīniķis, vai tikai flegmatiķis, jo nereti bērnā ir gan kaut kas no holēriķa, gan arī kaut kas no melanholiķa un ne tikai.
 
Pilns teksts mersrags.lv
 
 
Piesaiste ir attiecību tuvība, ko bērniņš vēlas saņemt no vecākiem un to spēj dot, veidot kopīgi. Savukārt, emocionālā saikne, ko nereti jauc ar piesaisti, ir spontānas mīlestības jūtas, ko māte it kā izjūt pret bērniņu uzreiz pēc viņa dzimšanas kā mīlestību.
Veidojot kontaktu, saskarsmi ar savu bērnu, jāatceras, kā vecāki veidojuši ar mums pašiem kontaktu. Te nu katram jāatzīst, ka daudzējādā ziņā kopējam savu vecāku uzvedību, ieradumus un arī kļūdas. Tāpēc ir vērts aizdomāties par to, kā tieši jūsu (abu bērna vecāku) attiecības pašiem ar saviem vecākiem ietekmē jūsu pašreizējās attiecības ar savu bērnu.
 
Pilns teksts: mersrags.lv
 
 
 
Iedomājieties, kā reaģējat, ja bērns ir dusmīgs, piemēram, veikalā!? Kādas ir mūsu pašu reakcijas tādā brīdī, sabiedriskā vietā? Vai mēģinam bērna uzmanību no dusmām kā novērst, vai varbūt – pārliecinām viņu par to, ka kāds konkrēts pirkums šajā reizē nav nepieciešams. Bet, protams, mēs visi esam tikai cilvēki, un ne vienmēr reaģējam tā, kā grāmatās tiek aprakstīts nodaļās zem nosaukuma “Kā rīkoties PAREIZI” – dažādās dzīves situācijās. Tāpat arī ar bērniem, kuru dzīvē liela nozīme ir ne tikai temperamentam.
 
Spēlējām spēles, smējāmies, līmējām un daudz runājām!
 
Pilns teksts: mersrags.lv
 

Katram no mums ir jau sava pieredzes bagāža, ko esam guvuši bērnībā, kad audzināšanas jautājumi vairāk nodarbināja mūsu vecākus, kā mūs pašus. Līdz ar to arī radusies katram sava izpratne par to, kas vispār ir disciplinēšana. Ko Jūs domājat ar šo vārdu? Tas nav ne sods, ne bērna kontrole, tā ir mācīšana, nevis vardarbīgu metožu pielietošana audzināšanā.

Disciplinēšana ir balstīta uz mērķa uzstādīšanu, uz plānošanu, un tās mērķi ir palīdzēt bērnam izvairīties no problēmām. Protams, tās mērķi ir arī palīdzēt bērnam apgūt pašdisciplinēšanos, apgūt arīdzan morāles principus, atšķirt labo no ļaunā un pieņemamo no nepieņemamā.

Pilns teksts: mersrags.lv

 
Gribas teikt – šie nav tikai semināri, kuros dzirdama sausa, garlaikojoša teorija, tās ir sarunas starp vecākiem un psiholoģi, tie ir piemēri no dzīves, tā ir kopīga praktiskā darbošanās un atbilžu gūšana uz saviem jautājumiem.
 
Izmantojiet to!
 
Inga Dzērve

Pievienot komentāru