;

Barot vai nebarot ar maisījumu – personīgais viedoklis.

08.09.2011. Autors:

Bieži vien mammas jau pirmajos mazuļa dzīves mēnešos atsakās no krūts barošanas. Jā, tieši tā, ir – kas atsakās.

 

Manī aizvien biežāk ir negatīvas pārdomas par notiekošo.. Tieši par barošanu. Es patiešām nenosodu tās mammas, kas kaut kādu nopietnu iemeslu dēļ (!!!) nevar barot savu mazulīti ar krūti, bet patiešām – kaut kādu nopietnu iemeslu dēļ.

Barot vai nebarot ar maisījumu

 

Kur vien palasu diskusijas, rodas iespaids, ka daļai (atkārtoju – daļai, nevis visām) mammām barošana ar krūti nereti ir kā traucēklis ikdienai, vairums pat meklē attaisnojumus, patiešām smieklīgus, kāpēc nebaro un nebaros..

 

Vienu dienu iekš atceries.lv kādā diskusijā lasu: “Nebaroju, jo apnika”,

 

“Cik tad var? Ja nav, tad nav! Es nemaz necentos cīnīties..”

“Beidzot atkratījos no krūts barošanas..”(šis īpaši mani šokēja..)

Cosmo.lv – “Labāk paēd no maisījuma, tur ir viss.”

“Tikai no maisījuma labi ņemas svarā.”

utt.

 

Godīgi sakot, TĀDA attieksme mani uztrauc. Skumji, ka bērnam tiek atņemts labākais, un tad tam tiek meklēti muļķīgi attaisnojumi. Vēl bēdīgāka ir tā NEvēlēšanās..

 

Vai tiešām mani vienīgo (zinu, ka nē) tas uztrauc? Vai barošana ar krūti tiešām ir TRAUCĒKLIS?

 

Palasot diskusijas citos portālos (delfi, apollo, atceries, cosmo..) rodas iespaids, ka ļoti daudzas mammas tomēr izvēlas maisījumu (kaut arī piens ir). Kāpēc tā?

 

Barot ar krūti savu mazo taču ir tik svarīgi viņam, tik nozīmīgi. Nekas taču nespēj aizstāt mammas pienu! Neviens dārgākais maisījums nav tik bagāts uzturvielām, kas nepieciešamas mazulim.

 

Varbūt es pārāk saasināti šo tēmu uztveru, taču man mazlietiņ tas šķiet bezatbildīgi – tā vienkārši nedarīt (pat nepacensties barot ar krūti) un viss. Protams, ne visas mammas tāpat vien atmet ar roku, ir, kam ir pavisam nopietni iemesli tam visam.

 

Es vienu dienu saņēmos un pati sev –intereses pēc, uztaisīju aptauju portālā visidati.lv, linku uz to ievietoju portālā atceries.lv un, ziniet, rezultāti mani, maigi sakot, šokēja.

 

Aptaujā piedalījušās 97 mammas (zinu, tas nav daudz), no kurām 43% baro ar maisījumu.  72% atzīst, ka krūts barošana ir nozīmīgāka, pārējie – 28% apgalvo, ka abi barošanas veidi ir vienādi nozīmīgi. Tikai 2% kā atbildi izvēlējušies – „nebaroju ar krūti nopietnu veselības traucējumu dēļ (ārsts ieteicis ar krūti nebarot)”, 38% baro ar maisījumu, jo pazudis piens, 9% atbildējuši, ka apnicis cīnīties ar dažādām ar krūts barošanu saistītām problēmām, 12% apgalvo, ka iemesls, kādēļ baro ar maisījumu nav neviens no iepriekšminētajiem (cits tātad).

 

Jā, 68% atzīst, ka barošanā ar krūti vislielākais pluss ir tas, ka bērniņam tiek vislabākais.

 

Kāpēc nepacīnāmies tā kārtīgāk – ar zobiem un nagiem par šo – vislabāko bērniņam?

 

Gribat, es padalīšos ar kādu pozitīvu stāstu no vienas draudzenes personīgās pieredzes?

 

Kad viņas dēliņam bija nepilni 3 mēneši, viņai ārsts aizliedza barot ar krūti, veselības problēmu dēļ.  Bet, kad puikam bija jau vairāk kā 6 mēneši, protams, piena vairs nebija jau sen, viņa cīnījās, lai to atgūtu. Sākumā, protams, nebija pilnīgi nekādu panākumu, viņa sazvanījās arī ar krūts barošanas speciālistiem, kas atteikuši, ka „Daudz cerību neesot tik lielu bērnu ar tik lieliem barošanas starplaikiem atkal piedabūt pie krūts.” Mazais sākumā nesaprata nemaz, kas ar krūti jādara utt., viņa pasūtīja Medela sistēmu, un jau pēc pāris dienām rakstīja citām mammām „..visām māmiņām, kas ticēja , ka tas var izdoties, jo ziniet-VAR! Liela spītība + Medela + Weleda tējas”. Neizsakāms bija mans prieks, kad uzzināju, ka viņai ir izdevies atsākt krūts barošanu! Tagad puikam jau ir 9 mēneši, un viņa joprojām baro ar krūti!

Mammas, vairāk ticiet sev un saviem spēkiem! Jums viss izdosies!

Pievienot komentāru