Pagājuši jau vairāk kā divi gadi, bet es reizēm pie sevis domāju – kā likt pašai savu omi mierā? Es visu šo laiku nebiju gatava pat īsti un atklāti par to runāt. Kā tāds sasalušās stirnas efekts. Stāvi. Jūti. Un klusē. Kāpēc gan vispār lai ar kādu es par to runātu? Šķiet, katram pašam sava – problēmu pilnā pasaule. Un manai dzīvei reāli atbilst visbiežāk teiciens par vairāk kā 80% cilvēku, kam manas problēmas ir “pie kājas” un pārējiem teju 20% cilvēku, kam šīs problēmas, iespējams, sagādā vēlmi ielikt ķeksīti savā blociņā ar nosaukumu “Lietas, kas man sagādā gandarījumu”. Paliek vien pāris procentu cilvēku, kam varētu no sirds būt interesants stāsts kā šis (un vēl vairāki no manas dzīves). Lasīt tālāk »

Filmiņu izbaudījām pagājušajā sestdienā Forum Cinemas. Šajā reizē uz 3D multfilmu bija jāgaida ilgāk, tāpēc devāmies uz 2D. Uzreiz gribas teikt, ka bērniem, kam patīk Lego, šī filmiņa noteikti patiks.

Bet, ja runājam stereotipiski, novērojumi liecināja par to, ka uz LEGO filmām tomēr visbiežāk vecāki ved puikas. Ar mani kopā bija Adrians (10), Artuss (7) un Marisa (5), un patika arī Marisai. Lasīt tālāk »

Kad izlasīju šo grāmatu par fantastisko Latvijas roka leģendu, ģitāristu Ainaru Virgu, man to bija pat žēl nest atpakaļ uz bibliotēku. Grāmata ir “pavisam svaiga”- pagājušā gadā izdota, un skaidri zināju, ka to noteikti izlasīšu. Lasīt tālāk »

Patiesībā, Elita Patmalniece nav rakstniece, bet gan fantastiska modes māksliniece, kuras darbi mani vienmēr aizrāvuši. Es zinu – kādam tie šķiet traki, un pirms dažām dienām kāda cita māksliniece, kurai teicu, ka man patīk Elitas Patmalnieces darbi, jo tajos ir īpašs piesātinājums, pārdomas un redzējums; teica man – “tie ir vienveidīgi. Lielas puķes, lielas acis. Nekā jauna.”. Sapratu – vienkārši mūsu redzējums atšķiras. Grāmatu pirms vairāk kā diviem gadiem man uzdāvināja īpaša un tuva draudzene (Vaira, nebeigšu tev par to teikt paldies!). Lasīt tālāk »

Katrā no nodarbībām pārliecinos  – ir tā vērts izmantot iespēju un pilnīgi bezmaksas gūt speciālista padomus tajā, kas it kā no vienas puses šķiet pašsaprotams, un tomēr – ar katru bērnu citādāks. Lasīt tālāk »

Laikā no 3.līdz 5.februārim mūs varēja atrast hallē „Apceļo Latviju!”, netālu no ieejas hallē. Bijām salasījies prāvs kurzemnieku pulciņš, kas ļoti draudzīgā kolektīvā arī piedalījāmies izstādē. Lasīt tālāk »

Es nenoliedzu, ka manā dzīvē šādu situāciju, kurās es pati sev traucēju būt laimīgai, ir vairāk, nekā gribētos. Bet tas nenozīmē, ka neesmu laimīga un neprotu tāda būt. Vienkārši – esmu reāla. Lasīt tālāk »

Mēs katra uz laimi raugāmies citādāk, un katrai savs laimes formulējums. Vidusskolā ar draudzenēm smējāmies, vēlot laimi, ka tādai jābūt neatkarīgi – “trusikos vai gumijniekos”. Bet patiesībā jau tikai pieaugušā dzīvē saprotam, ka laime ir sīkumos. Lasīt tālāk »

Varbūt, skan mazliet pamuļķīgi, bet es daudz esmu domājusi par to, kas manī vispār izraisa laimes sajūtu, kāda ir mana dzīves pārmantotā bagāža un dzīves laikā iegūtais mugursomas saturs. Kādā naktī es nosapņoju ko īpašu. Gandrīz kā monologs ar dažādām atmiņām un dzīves laikā iegūtām atziņām. Lasīt tālāk »

Par to, kas es esmu Lasīt tālāk »